Džons Steinbeks “Mēness ir norietējis”

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads:
 2007
Lpp.:
 127

Nobela prēmija 1962. gadā.

Desmitos un četrdesmit piecās minūtēs viss bija galā. Pilsētiņa bija okupēta, tās aizstāvji – sakauti, un karš – beidzies. (5.lpp.)

Un atkal grāmata par karu – par antifašistisko pretošanās kustību kādā Skandināvijas valsts mazā pilsētiņā.

Lakoniska valoda. Kara šausmas no grāmatas lapām nav jūtamas, tām autors viegli pieskāries. Lasot šķiet, ka grāmatā ir mēģināts parādīt okupantu cilvēcisko pusi – nežēlīgo pavēļu uzdošana un pildīšana kā darba armijā neatņemama sastāvdaļa, ilgas pēc mājām, ilgas pēc sievietes mīlestības, bailes no uzvarētajiem – no pilsētiņā valdošā klusā, drūmā un nogaidošā naida.

3 no 5

Izlasīta 2023.gada februārī

Heinrihs Bells “Eņģelis klusēja”

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads:
 2010
Lpp.:
 200

Nobela prēmija literatūrā 1972. gadā.

Īsi par sižetu – 1945. gada maijā kāds dezertējis kareivis atgriežas dzimtajā pilsētā un meklē maizi, pajumti, kādu pazīstamu seju. Personu apliecinoši dokumenti viņam nav, mājas izpostītas, sieva gājusi bojā, darbs nav. Patvērumu, iztiku un sirds siltumu viņš rod pie kādas jaunas sievietes.

Romāns pirmo reizi publicēts pēc rakstnieka nāves 1992.gadā, jo līdz tam tika uzskatīts, ka nedz Vācija, nedz pasaule nav gatava atgādinājumam par Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto postu, kara izpostītajām dzīvēm un smago, cīņas par izdzīvošanu pilno ikdienu pēc kara.

4 no 5

Izlasīta 2023.gada janvārī